Romāns, kurā attēlota „Stikla pērlīšu spēles” maģistra Jozefa Knehta dzīve aiz Kastālijas mūriem un nebeidzamas pārdomas, salīdzinot pasaulīgo iekārtu ar Kastālijas askētisko un, pasaulīgajām problēmām nepiesātināto dzīvi.
Ja kāds pirms vairākām nedēļām, kādā personiskā sarunā būtu ieminējies par, teiksim, sarežģītu matemātisko formulu vai Pitagora teorēmas un kādas Mocarta simfonijas neapšaubāmu kopsaucēja pierādīšanu, respektīvi, eksaktās un līdz pamatiem šķietami racionālās funkcijas savienošanu ar, kādu, vairāk vai mazāk estētisku vērtību, tad es būtu skeptiski pasmīnējis un pie sevis neticīgi apbrīnojis cilvēka aizrautību un bezmaz vai slimīgo iedziļināšanos visā racionālajā un matemātiskajā, bet, izlasot, šo Vācu filozofa un domātāja Hermaņa Heses (Hermann Hesse; 1877-1962) darbu „Stikla pērlīšu spēle” (The Glass Bead Game; 1943) manas, dažubrīd galēja skeptiķa domas, tika satricinātas, liekot nonākt pie atklāsmes, ka ne viss racionālais ir tik vienveidīgs un šķietams pretpols visam estētiskajam. …
