-
Sākumskolas izglītības iestāžu skolotāju anketu apkopojums
Bērnam „L” netika novērota izteikta nedrošības izjūta. Lai gan reizēm šis bērns neizrāda iniciatīvu, viņš uzvedas atbilstīgi sava vecuma attīstības vajadzībām, ir aktīvs un labprāt piedalās visos uzdevumos un aktivitātēs.
Bērnam „M” tika novērots pazemināts pašvērtējums. Šis bērns katru dienu pie grūtākiem uzdevumiem teica, ka uzdevumu nevarēs izpildīt, ka tas viņam nesanāks u.tml. Taču vienmēr šī bērna darbi izskatījās kārtīgi, rūpīgi un radoši. Darba autorssprāt, arī pazemināts pašvērtējums ir viens no nedrošības izjūtas faktoriem un neadekvātas uzvedības faktoriem, taču tas nepiemita šim bērnam.
Bērnam „N” tika novērota nedrošības izjūta. Viņš bija lēnīgs, bieži vien neko lieku nerunāja un nejautāja. Arī pastāvīgu draugu šim bērnam nav. Bērns kautrējas izteikt savu viedokli un pateikt, ko īsti vēlas.
Bērns „O” ir aktīvs, darbīgs un patstāvīgs. Viņš vienmēr visiem palīdzēs, ja tas tiks lūgts. Pie šī bērna citi bērni nāk meklēt gan sarunu biedru, gan draugu.
Bērns „P” ir pozitīvi noskaņots. Nekad neiesaistās strīdos, ir aktīvs un zinātkārs. Labprāt savas skolas priekšmetus dala arī ar citiem klases biedriem, bet ne uz ilgu laiku.
Par bērnu „R” darba autors neko nevar pateikt, jo skolotāja pastāstīja, ka šis bērns ir slims. Bērns slimojot regulāri, taču izteikti nedrošs viņš nav. Reizēm esot kautrīgs.
Bērns „S” reizēm ir lēnīgs, kautrīgs un neko nejautā. Šim bērnam ir nepieciešama ārēja motivācija, lai nerastos pastāvīga nedrošības izjūta.
Kopumā, sarunās ar skolotāju uzzināto un novērojot trīs dienas pēc kārtas šo privātās
X vecāko sākumskolas vecuma klases, var secināt, ka:
• klasē ir 1 bērns („G”), kurš ir izteikti nedrošs, jo bieži neizrāda iniciatīvu, ir lēnīgs un kautrējas no pārējiem klases bērniem. Sarunās ar skolotāju autrs noskaidroja, ka vecāki ģimenē šo nedrošības izjūtu viņam nav novērojuši, taču skolotāja uzsver, ka bērns „G” tāds ir regulāri.
…
Anketēšana ir viena no visbiežāk izmantotajām metodēm. Lai veiksmīgi veiktu anketēšanu, darba autors pievērsa īpašu uzmanību anketas izstrādei. Pirms anketas veidošanas darba autors apzinājās anketēšanas mērķi, kas bija noskaidrot, vai vecākajā sākumskolas vecumā bērni vēl ir nedroši un kā skolotājas/ audzinātājas viņiem palīdz to mazināt, un kā bērni pieņem vai nepieņem bērnu ar uzvedības traucējumiem un adresātu, kas ir sākumskolas skolotāji. Darba autors izvēlējās anketēšanas metodi, jo tā var aptaujāt lielu respondentu skaitu un aptvert plašu teritoriju . Taču ņemot vērā to, ka pētījums aprobežojās tikai vienā sākumskolas iestādē, tad respondentu skaits, kuri piedalījās aptaujā ir 18. Anketās bija gan slēgtie jautājumi, gan pusslēgtie jautājumi. Pusslēgtos jautājumus darba autors izmantoja, lai precīzāk tiktu atspoguļots skolotāju viedoklis un domas par vecākā sākumskolas vecuma bērna drošības izjūtas sekmēšanu sākumskolas izglītības iestādēs un to kopsakarību ar uzvedības traucējumiem.