Cilvēka personība veidojas un attīstās, dzīvojot konkrētā sabiedrībā un apgūstot sociālo pieredzi. Sabiedrībā cilvēki atrodas pastāvīgā mijiedarbībā, starp viņiem notiek saskarsme. Šajā procesā cilvēki iegūst gan jaunu informāciju par notiekošo sabiedrībā, gan informāciju par sevi, ko praktiski var saņemt tikai saskarsmē ar citiem. Tieši saskarsmē cilvēki apmierina savas vajadzības un īsteno savus mērķus.
Pašā vispārīgākā veidā psiholoģijā tiek izdalīti divi Es koncepcijas veidi – reālais un ideālais. Pētnieki norāda, ka tas nebūt nenozīmē, ka koncepcija ir reālistiska. Te galvenais ir paša cilvēka priekšstati par sevi pašlaik, šobrīd. Ideālais Es ir katra vēlamais, tas ietver to, kādu cilvēks redz sevi savā iztēlē, kāds viņš grib un kāds negrib būt. Ideālais Es motivē cilvēku sasniegt dzīvē noteiktus mērķus un lielā mērā nosaka arī to, kāpēc viņš izvēlas uzturēt labas attiecības ar vieniem cilvēkiem, bet izvairās no citiem.
Motīvi cilvēka darbībai un mērķu sasniegšanai ir dažādi. Šajā ziņā vajadzības ir tās, kuras cilvēks cenšas apmierināt vispirms, jo vajadzība ir kaut kas tāds, bez kā cilvēks nevar iztikt. Trūkstošās vajadzības cilvēkam jāsaņem no apkārtējās vides. Cilvēku var motivēt vēlme pēc pašīstenošanās, pašcieņas, piederības un mīlestības, drošības un, manuprāt, vissvarīgākais iemesls ir vēlme apmierināt fizioloģiskās vajadzības.
Sasniegumi un panākumi – vajadzība pēc sasniegumiem jeb sasniegšanas motivācija
…
