Ļoti ticams, ka Aršaliks nebūtu sevi emocionāli iznīcinājis, ja vien viņam būtu bijusi kāda tuva uzticības persona, jo viņam nebija neviena, kam izkratīt visu, kas sakrājies uz sirds. Viņa lielākā nelaime bija, ka viņš to visu paturēja sevī, gadiem krājies rūgtums un naids lauzās ārā no viņa sirds dzīlēm, kas noveda pie slepkavības – rožu – viņa dzīves jēgas, būtības, mīlestības un sevis paša – iznīcināšanas.…
