Saskarsme ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Saskarsmes procesā cilvēks iepazīst apkārtējo pasauli, kā arī pats veido sev apkārt savējo.
Viena no cilvēka darbības jomām ir armija, jeb karavīra arods, kur saskarsmes process ir stipri vien atšķirīgāks nekā civilajā dzīve. Par iemeslu tam ir pati aroda specifika, kas pati pa sevi ir saistīta ar izdzīvošanu, vai arī tiek virzīta uz šo mērķi. Lai cik tas nežēlīgi skanētu: “Nogalini vai tiksi nogalināts!”, bet tā ir diemžēl realitāte, kura pastāv nevienu gadu tūkstoti. Mūsdienās tas nav vairāk tik stipri izteikts, jo ir pagājis kāds laiks bez taustāmiem vai mūsu zemē redzamiem kariem. Mēs visi zinām, ka cilvēks ekstremālos apstākļos, jeb balansējot uz dzīvības un nāves robežas ir spējīgs uz lietām, kuras ikdienā viņš fiziski nav spējīgs izdarīt vai pat nevar iedomāties, ka ir uz to spējīgs. Šo pašu apstākļu iespaidā izmainās ari cilvēku saskarsmes process. Parasti saskarsme izskatīsies stipri vien savādāk nekā mēs to esam pieraduši redzēt ikdienā. Par iemeslu tam ir cilvēka pamatvajadzību apmierināšanas trūkums.
Pamatā mūsdienās šie apstākļi tiek mākslīgi izveidoti, lai karavīrs nonākot reālajos apstākļos, kur nepieciešama izdzīvošana spētu atbilstoši uzvesties – izpildīt uzdevumu un izdzīvot.…
