Ja atmest visas sīkās personiskās rūpes, es varu pateikt, kas man tiešām rūp. Man rūp tas, vai mēs rūpējamies par vajadzīgām lietām, vai kāds rūpējas par mani kā pilsoni un valsts daļu, vai kādam rūp pasaule, un vai kādreiz es spēšu atrast vietu rūpēm par kaut ko lielu un nopietnu, vai es neieraušos savā čaulā un neizniekošu savu dzīvi rūpēs par to, ko lai uzvelk šodien. Tas man rūp, un, atkal rūpējoties par to, es nedaru neko lietderīgu... Tas ir kā apburtais loks, un es centīšos no tā izkļūt ar visām iespējamām metodēm, bet pagaidām sākšu ar to, ka aizstāšu daļu no rūpēm, ar gādīgumu par saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem. Gādāt par kādu ir tomēr patīkamāk un lietderīgāk, nekā bažīties un neko nedarīt. Tas būs mans pirmais solis uz rūpju brīvo pasauli! Novēliet man veiksmi...…
