Cilvēki jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīva būtne, kurai nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem. Izolācija un vientulība ir viena no psihi visvairāk traumējošā cilvēka izjūtām. Secināts, ka normāli attīstītam cilvēkam tieksme un spēja uz saskarsmi ir iedzimta, instinktīva. Vientuļnieks – izolētais uzskatāms par anomāliju cilvēku kopībā. Saskarsme ir cilvēces garīgās dzīves galvenā esības forma un viena no senākajām katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļām. G.Andrejeva nodala trīs strukturālos saskarsmes aspektus: komunikatīvo(saskarsme kā informācijas apmaiņa); interaktīvo(saskarsme kā mijiedarbība); percepcīvā (saskarsme kā savstarpējā uztvere). Psihokulturālajā aspektā uzsvars tiek likts uz kognitīvajiem procesiem, kā arī saskarsmē vienlaicīgi darbojas cilvēka intelektuālā, emocionālā un gribas sfēra. Informāciju saziņas procesā var nodot tiešas saskarsmes veidā, arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību, izmantojot dažādas saziņas formas, kā vēstules, lekcijas. Informācija var tikt nodota arī ar dažādu mākslas veidu starpniecību, kuri attīstījušies, jo cilvēkam piemīt spēja redzēt, dzirdēt, domāt un runāt. Saziņu var uzskatīt par galveno saskarsmes pamatveidu. …
