Valsts iekšējā politiskajā dzīvē konstitūcija ir ļoti svarīga un nozīmīga. Tā spēlē ļoti lielu lomu dažādu institūciju darbībās, tā veido demokrātiju valstī. Konstitūcija ir valsts pamatlikums, valsts satversme, kas nosaka valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas varu, izpildavaras un tiesu varas institūcijas un to darbības principus, kā arī pilsoņu galvenās tiesības.
Ir gadījumi, kad kontitūcija tiek īstenota ar valdošās elites grupas ziņu, ar dažiem izņēmumiem minoritātēm.1 Eiropā izšķir divus konstitūcijas ceļus, centrālajā un austrumeiropa: plurālistu darījumi, vienošanās, vai arī dominējošās elites grupas paustās idejas. Agrāk Eiropā bija sastopamas valstis, kur valdīja plurālistu domas konstitūcija un arī valstis, kas vairāk nosliecās uz autoritārisma domu. Autoritārisma doma un totalitārisms nomainīja konstitūciju arī Baltijas valstīs.
Parasti konstitūcija sastāv no četrām daļām. Tā sauktās konstitūcijas cienīgās daļas. Divas lielākās konstitūcijas daļas sevī ietver cilvēktiesības un pilšontiesības, kā arī organizāciju darbības pamatlikumus.…
