Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Loģika', 1.
  • Konspekts 'Loģika', 2.
  • Konspekts 'Loģika', 3.
  • Konspekts 'Loģika', 4.
  • Konspekts 'Loģika', 5.
  • Konspekts 'Loģika', 6.
  • Konspekts 'Loģika', 7.
  • Konspekts 'Loģika', 8.
  • Konspekts 'Loģika', 9.
  • Konspekts 'Loģika', 10.
  • Konspekts 'Loģika', 11.
  • Konspekts 'Loģika', 12.
  • Konspekts 'Loģika', 13.
  • Konspekts 'Loģika', 14.
  • Konspekts 'Loģika', 15.
  • Konspekts 'Loģika', 16.
  • Konspekts 'Loģika', 17.
  • Konspekts 'Loģika', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Visus spriedumus (gan vienkāršus, gan saliktus) raksturo ne tikai noteikta loģiskā uzbūve, bet arī sprieduma satura vērtējums noteiktā aspektā. Šis vērtējums izpaužas sprieduma modalitātē.
Loģikā sprieduma modalitāti latīņu val. ”modus”- veids izsaka ar modāliem operatoriem „iespējams,” „pierādīts”, „atļauts”, „labi” un citiem.
Spriedumu modalitātes shematiskais apzīmējums M a lasāms: Spriedumu „a” raksturo modalitāte „M”. Ņemot vērā sprieduma „a” loģisko uzbūvi atributīvs vai attiecību spriedums, iegūstam divas pamatshēmas:
MSP MaRb
Viens izteikums var saturēt vairākus pakāpeniskus modālos vērtējumus dažādos aspektos, piemēram: ”Labi M, ka ir pierādītsM, ka pilsonis Ozols S nav vainīgs P”. Shematiskā attēlojumā tas izskatās šādi:
M[ M SP].…

Autora komentārsAtvērt
Atlants