Uzkrāšanās, attīstības un pārmantošanas (transformācijas) tempi kļuvuši aizvien straujāki. Visintensīvāk attīstījusies materiālā kultūra. Garu attīstības ceļu veikusi arī īstenības atziņa, veidojusies zinātne un māksla, mainījušies reliģiskie priekšstati, humānākas kļuvušas sadzīves normas un tradīcijas. Līdztekus pilnveidojies arī pieredzes transformacijas process, attīstījusies ta metodika un tehnika.1
Pieredzes transformacijas attīstību ievērojami sekmēja teorijas veidošanās. Ceļš no empīrikas līdz teorijai ir cieši saistīts ar cilvēka prāta attīstību, ar lietu un parādību būtības apjēgšanu un likumsakarību atklāšanu. …
