2. Ziemeļnieka dzejā par galveno tēmu var uzskatīt mīlestību un visu, kas ar to saistīts – laime, pārdzīvojums, sāpes un vientulība.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
Otra liela tēma ir karš, tā norises, problēmas un radītās sekas. To var pieskaitīt arī kā vienu no dzejas tekstā sastopamajiem motīviem.
Pār tevi toruden bij nopostīts ik tilts,
Kā zobens kails tu smēji ienaidniekiem,
Ko latvju ārēs dzina mežonīga cilts.
Par motīviem runājot, lielu daļu aizņēma dabas elementi. Lielākoties ar tās palīdzību tika attēloti varoņa iekšējo jūtu un domu sadursmes.
Debess laukos asins sārtos,
Tur kur saule klusēt brien,
Pakaļ gaismai, zelta vārtos
Pelēks putniņš dziedot skrien.
Autors ir izmantojis arī pilsētas motīvi ar visām tai raksturīgajām lietām, piemēram kroga dzīvi, kam tika piešķirta pastiprināta uzmanība. Kā dzīvē, tā arī šajā dzejā tā ir vieta, kur notiek bezmērķīga dzeršana un sāpju aizmiršana.
Kā sižetu autors visbiežāk ir izmantojis dabu. Ziemeļnieka apkārt notiekošās vides novērojumi un to atspoguļojumi dzejā ir ļoti interesanti un savdabīgi, kas, iespējams, visu dzejoļu krājumu liek uztver nedaudz vieglāk. …
