Aspazija, īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete, ir populāra 19. gadsimta lieteratūras virziena romantisma pārstāve. Aspazija ir spilgta, savdabīga personība, bagāta ar jaunām jūtām un domām, arī neparastu talantu. Visspilgtāk Aspazijas daiļradē romantisma iezīmes ir jūtamas dzejoļu krājumā „Sarkanās puķes” un drāmā „Sidraba šķidrauts”.
Būtiska romantisma pazīme ir nesamierināšanās ar īstenību un tikšanās kādā citā pasaulē, dzīvē. Aspazijas liriskā varone pēc vilšanās mīlestībā, dzīves jēgu mēģina atrast nereālā sapņu pasaulē. Viņa domā, ka laime slēpjas iedomu pasaulē un „saldā sapņu pasaulē sadzīs slimā dvēsele”. Varones vēlme tikt prom no īstenības ir stiprāka par atziņu, ka sāpes ar laiku var pārdzīvot:
„Šurp, vētra, sagrāb mani
Ar saviem viesuļiem
Un augšup mani pacel
Pār zemes putekļiem!”…
