Atkal jau Daugavmalā slejas spilgtā un apburoši skaistā celtne, saukta par Melngalvju namu. Jau 1334. gadā uzceļot šo ēku un nosaucot to par Lielās ģildes Jauno namu, visiem bija skaidrs, ka tā būs īpaša. Tā arī bija. Nams tika celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām. Taču 1721. gadā par tās vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība.
Melngalvji bija neprecētu tirgoņu apvienība, kas par savu patronu jeb aizstāvi bija izvēlējušies Svēto Maurīciju. Pateicoties viņiem nams tika regulāri uzlabots un papildināts ar krāšņiem darbiem uz fasādēm. Taču vai tas vienmēr stāvējis Rātslaukumā tikpat nesatricināms un skaists kā tagad? Nē.
Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne, Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās. Tas bija liels trieciens Rīgas sabiedrībai, tāpēc pēckara gados nenorima interese par Melngalvju namu – tas bija jāatjauno.
…
