„Traukus ātri novāca, un galdautus iznesa ārā, un, vecajam Knābēnam uz vijoles spēlējot, iesākās traka deja, kurā meklēja tagad glābiņu no iekšējas kvēles, kas visus bija pārņēmusi”.
Arī mūsdienās daudzas viesības beidzas ar labu izdejošanos. Latvietim grūti noturēt kājas mierā svinīgos pasākumos, kuros prātu iesilda ne tikai dažādie dzērieni, bet arī spriganas sarunas.
Jāņa diena, Jāņa diena,
Šis pats Jāņa vakariņš,
Pats Jānitis danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu.
Ozols, tā vainags joprojām dominē Jāņu augu starpā. Un cilvēki dejoja ar domu, ka arī Jānis (kas tiek uztverts kā pats Dievs vai tā dēls) ved saulgriežu danci. Tāpēc joprojām Jāņu galvas rotā ozollapu kroņi.
…
