Vērtējums:
Publicēts: 27.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 1.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 2.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 3.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 4.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 5.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 6.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 7.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 8.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 9.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 10.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 11.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 12.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 13.
  • Prezentācija 'Romas impērijas krišana', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Romas politiskā un militārā elite izmisīgi meklēja ceļus kā nodrošināt impērijas pastāvēšanu. Viens bija skaidrs - milzīgo teritoriju no viena centra vairs nav iespējams nedz pārvaldīt, nedz arī nosargāt. Tādēļ Diokletiāns beidzot izšķīrās par radikālu soli - impērija teritoriāli tika sadalīta 101 provincē, kuras tika apvienotas 12 lielākās struktūrvienībās (diecēzēs) un 4 lielākās daļās. Faktiski impērijas teritoriālās struktūras šo reformu rezultātā tika "standartizētas", tās katra savā līmenī ieguva vienlīdzīgu statusu. Tas gan arī nozīmēja, ka Itālijas sevišķais stāvoklis, kuru tā baudīja līdz šim tika likvidēts. Kopš šī brīža Itālija kļuva tāda pat province, kā jebkura cita.
Administratīvo reformu rezultātā impērijas pārvalde tika īstenota daudz stingrāk, lai apspiestu iespējamos nemierus tika izveidots milzīgs slepenpolicijas un informatoru aparāts, vara kļuva arvien represīvāka. Lai cīnītos pret arvien pieaugošo inflāciju un naudas vērtības samazināšanos, administratīvi ierobežojumi tika ieviesti arī saimniecībā - tika noteikti maksimālie cenu un algu līmeņi. Stingra uzraudzība tika ieviesta arī pār nodokļu ievākšanu. No dažādiem reorganizācijas pasākumiem neizvairījās arī armija.
Nozīmīgākais Diokletiāna enerģisko reformu rezultāts tālākajam Romas impērijas liktenim izrādījās tas, ka valsts faktiski sadalījās divās galvenajās daļās - Rietumu impērijā un Austrumu impērijā. Tās gan atkal apvienoja nākamais Romas imperators Konstantīns I, bet šim solim lielas nozīmes vairs nebija, jo viņš pats imperatora mītni 324.g. pārcēla uz Konstantinopoli Mazāzijā, padarot to par impērijas jauno galvaspilsētu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants