VI Darba analīze un secinājumi
Gaismas stars ieejot citā vidē lūzt – gan ieejot plāksnītē, gan izejot no tās, tā kā stikla vide ir optiski blīvāka, tad arī gaismas ātrums ir mazāks, tāpēc gaismas laušanas koeficienti atšķiras. Cilvēkam šķiet, ka starp, izejot caur plāksnīti, ir nobīdījies.
Darba rezultātā noteiktais gaismas laušanas koeficients, stiklam, ar kuru tika veikts laboratorijas darbs, ir apmēram 1,465, tas ir ticams, jo vidēji stiklam literatūrā ir norādīts, ka laušanas koeficients ir apmēram 1,5.
Relatīvā kļūda ir apmēram 14,6%, n ir 0,213, tātad stikla gaismas laušanas koeficients ir 1,465 ± 0,213.
Tā kā darbu veicu un zīmēju ar zīmuli un pildspalvu, tad BC un pārējos pieņēmu kā 0,1 cm.
Relatīvā kļūda ir samērā liela, jo darbs nav veikts pietiekami precīzi. Uzskatu, ka lielāko neprecizitāti rada stikla plāksnītes novietošanās brīdī, jo staru laušana tiek mērīta ar aci. Kā arī trijstūra malu garumi tiek mērīti ar parastu lineālu un skaitļi tiek noapaļoti.
Gaismas stara koeficienta noteikšanu padara neprecīzu arī tas, ka plāksnītes virsmas nav perfekti gludas – laika gaitā tajās ir radušās mikroplaisas un dažviet pat ar aci redzami robi.
…
