Pār koku galotnēm lēnām aizpeld kāda ēna. ‘’Skaties! Lidmašīna!’’ Iesaucās mazais Artūrs. Taču nē, tā nebija lidmašīna, tas bija pēdējais stārķis. Pēdējais stārķis uz visas pasaules. Pēdējais, jo cilvēks, sava egoisma, mantkārības un savtīguma dēļ, bija iznīcinājis stārķu mājvietas, un dabisko vidi. Artūrs vēl nekad nebija redzējis stārķi, tāpēc nepazina to, un nezināja, ka tas ir pēdējais stārķis, tāpēc viņš jautāja mātei, kas tas par putnu, taču Artūra māte vēl atcerējās laikus, kad stārķa ligzdas bija gandrīz katras viensētas tuvumā, vai arī uz staba, kurš atrodas ceļa malā, tomēr arī viņa nezināja, ka šis ir pēdējais stārķis.
Taču arī šis stārķis, pēdējais stārķis, nezināja, ka viņš ir pēdējais savā sugā, un pēc viņa, stārķu vairs nebūs. Tāpēc viņš turpināja savu ceļu, ceļu, ko viņš veicis lai atrastu piemērotu ligzdošanas vietu. Lidojot pāri kādai lielpilsētai, stārķi pamanīja ornitologs, kas nekavējoties to nofotografēja un fotogrāfiju ievietoja populārā laikrakstā. Šī fotogrāfija, sacēla ažiotāžu, un strīdus, eksperti nemitīgi strīdējās, vai šī fotogrāfija ir īsta, vai arī izveidota ar datora palīdzību.…
