Ievads
Eiropas Savienībā ir daudzas nacionālās minoritātes, kuras runā savā valodā, kurām ir sava kultūra, paražas un tās noteikti ar kaut ko atšķiras no pamatnācijas. Mēs varam runāt arī par atšķirībām katras konkrētās valsts pamatnācijas kultūrā, valodā, jo reģionos runā dažādos dialektos, gan Vācijā, gan Francijā, gan Polijā arī Latvijā. Bieži masu saziņas līdzekļos izskan bažas no daudzām valstīm par vienu tēmu - kā saglabāt katras konkrētās valsts pamatnācijas identitāti. Tas nozīmē, ka minoritātēm savu kultūru arī valodu ir saglabāt vēl grūtāk un tas noteikti ir sarežģītāk, ja indivīds ilgstoši dzīvo tālu no savas nācijas mītnes zemes. Tagadējais vispārējais pasaules attīstības kurss ir tāds, ka indivīds ātri integrējas, asimilējas savā mītnes zemē. Cilvēks ir kļuvis kosmopolīts, kurš sevi neapgrūtina ar nacionālās identitātes kopšanu. Daudzas valodas jau ir izmirušas un neviens vien valodu pētnieks atzīst, ka arī nākotnē valodas turpinās izmirt, arī Eiropas Savienībā.
Cilvēktiesību īstenošanas problēmas Latvijā.
2004. gada 1. maijā 15 Eiropas Savienības valstīm pievienojās 10 jaunas ES dalībvalstis, starp tām arī Latvija. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā nacionālo minoritāšu kļuva vairāk. Tomēr autors uzskata, ka nacionālo minoritāšu problēmas vecajās un jaunajās dalībvalstīs ir atšķirīgas un it īpaši Latvijai un Igaunijai, kur ir ļoti liela krievu diaspora. Šajos gadījumos dažreiz var runāt par nevēlēšanos atzīt savas mītnes valsts neatkarību un nevēlēšanos izrādīt cieņu valodai, kurā runā pamatnācija.
…
