Treškārt, tika pamazām iznīcināta latviešu identitāte. Daudzi latvieši nonāca izsūtījumā, bet Latvijas teritorijā tika iepludināti strādnieki no citām Padomju Savienības zemēm. Tādējādi daudzi izsūtītie iedzīvotāji ir Latvijai „zuduši”.
Var secināt, ka sociālistiskie pārkārtojumi Latvijā laika posmā no 1945. – 1953.gadam ir zaudējumi, jo tas bija tikai sākums Padomju okupācijai. Tādējādi radās sekas, kas rodas jebkuras okupācijas un tai sekojošas aneksijas rezultātā – okupētājvalsts iedzīvotāju iepludināšana, okupētās teritorijas ekonomiskā ekspluatācija, ideoloģijas un kultūras uzspiešana, okupētās teritorijas iedzīvotāju psiholoģiska un fiziska iespaidošana. Sovjetizācijas sekas ir jūtamas vēl joprojām. Tautai, kurai piespiedu kārtā jādzīvo zem svešas un tik nežēlīgas varas kā Padomju Savienības sociālisms, draud izzušana – savas identitātes pazaudēšana, ja neizdodas atgūt savu neatkarību, un tautas pašapziņas, sabiedrības domāšanas sakropļošana, ja zem šādas varas pavadīti vairāki gadi. Šīs sekas var likvidēt tikai ilgā laika posmā.
…
