Pirmā saruna ar pacienti notiek 24.10.2022. pēcpusdienā plkst. 15:00. Paciente sākumā ilgu laiku klusē, uz jautājumiem neatbild, skatās vienā punktā ārā pa logu. Tad palēnām sāk atbildēt uz jautājumiem, iesaistās sarunā. Runā klusinātā balsī, lēnām. Dažreiz ir jāatkārto jautājumi. Uz jautājumiem atbild pēc būtības, apziņa ir skaidra, orientējas laikā, telpā, personā. Intelekts ir saglabāts, kritika pietiekama. Paciente pati atzīst, ka nesaprot, kas ar viņu notiek. Paciente ir trauksmaina, saspringta, raud. Ir satraukusies par to, ka atrodas stacionārā. Atzīmē, ka ir uzmācīgas suicidālas domas, bet reālus suicīda plānus noliedz. Ir pazemināta apetīte, neesot ēstgribas. Miegs ir saraustīts, ir problēmas iemigt, naktīs bieži pamostas un tad atkal ir problēmas ar aizmigšanu. Neesot vēlmes iet ārpus mājas, garastāvoklis nomākts, nevēlas sabiedrību, nevēlas tikties ar draugiem vai ģimeni. Mājās jūtas droši, bet traucē uzmācīgas domas, ka notiks kaut kas slikts, kas īpaši pastiprinās, izejot ārpus mājas.…
