1) Anatomija: Gārņiem un to radiniekiem ir vairāki bradāšanu un barošanās seklā ūdenī atvieglojoši pielāgojumi. Garās kājas palīdz putnam saglabāt sausu apspalvojumu, bet garais, lokanais kakls – tālākaizsniegt barību. Pēdām ir četri plati izplesti pirksti, no kuriem trīs priekšējos savieno nelielas peldplēves, kas palielina atbalsta virsmu, putnam bradājotpa dubļiemvai slīkšanām. Visiem šīs grupas putniem ir plati spārni. Lidojot gārņi ievelkj kaklu pie sevis.
2) Knābju formas: Garais knābis lieti noder, lai izvilktu barību no ūdens un dūņām. Gārņiem ir gari, taisni un smaili knābji.
3) Barošanās: Vairums gārņu un to radinieku laupijuma atrašanai izmanto aso redzi, uzmnīgi vērojot kustības zem ūdens virsmas. Ieraudzīto zivi vai vardi viņi satver ar knābi [tikai retums uzdur]. Daži putni ir šo tehniku pilnveidojuši.
4) Gārnis medībās: Medījot gārnis raksturīgi saliec ”S” burta veidā. Ieraugot medījumu, tas zibenīgi ižšauj galvu uz priekšu. Kad zivs ir noķerta, to var pabeigt ar knābja dūrienu.…
