Latviešu literāta Aleksandra Čaka varoņpoēma „Mūžības skartie” (1940) ir reālistisks un spilgts 20. gadsimta sākumā notikušo latviešu strēlnieku kauju par dzimtenes brīvību un ar tām saistīto vēsturisko notikumu atspoguļojums dzejā. Šis literārais darbs balstās uz paša autora pētījumiem, ko viņš veicis, strādājot latviešu strēlnieku pulku sanitārajā apkalpē un tā iepazīstot strēlniekus. Lasīt darbus, kuros aprakstīta Latvijas vēsture, vienmēr ir bijis interesanti un piesaistoši, jo lasītājs tā atgādina sev par latviešu tautas varonību un pagātni, par ko ikdienā bieži vien tiek aizmirsts.
Šajā darbā Aleksandrs Čaks patiesi tēlo vienkāršo pilsētu strādnieku, lauku puišu un vīru, skolnieku, kuri kļuvuši par latviešu strēlniekiem – pašaizliedzīgiem tautas varoņiem, gatavošanos kaujām un arī pašas kaujas par neatkarību, ko viņi arī izcīna.…
