Jautājumā par baltu izcelsmi un agrīno vēsturi izšķirami divi problēmu loki. Pirmais no tiem saistīts ar baltu izcelsmi, kas pamatā ir indoeiropiešiem saistīta lingvistiska problēma. Būtisks ir jautājums par to, kas pārvietojās - valodas vai šajās valodās runājošie cilvēki, un kā tas atspoguļojas arheoloģiskajā materiālā. Agrākās hipotēzes Austrumbaltijas, tāpat kā visas Eiropas indoeiropizāciju saistīja ar lielāku vai mazāku ļaužu grupu pārvietošanos, ko identificēja ar jaunu arheoloģisko kultūru kā jaunu etnosu rašanos un izplatību. Otrs problēmu loks saistīts ar atsevišķu etnisku grupu arheoloģiskās identifikācijas iespējām.
Zinātnieki nāca pie uzskata, ka pastāvējusi pirmtauta, kurai sadaloties cēlušās visas mūsdienu tautas, kas runā indoeiropiešu valodās Eiropā un Rietumāzijā, daļēji arī Dienvidāzijā. Šīs saimes austrumu zari veido irāņu (persiešu, kurdu u.c., kā arī mirušās mīdiešu, skitu u.c. valodas) un indoāriešu (bengāļu, hindustāņu, pandžabu u.c.) grupu valodas, bet rietumu zaru - baltu, slāvu ģermāņu, ķeltu, romāņu u.c. grupu valodas, to skaitā arī vairākas mirušās. …
