Valsts pilsoniska sabiedrība ir valsts tieši nepārvaldītā sabiedrības dzīves sfēra, brīvu indivīdu brīvprātīgi veidotu asociāciju kopums, tā palīdz pilsoņiem realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un citas intereses. „Pilsoniskās sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas, bet politiskais pamats – pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā.” Gan indivīdiem, gan kolektīviem tā nodrošina pašrealizācijas iespējas gan politiskā, gan ekonomiskā jomā, pastāv uzskatu plurālisma un sirdsapziņas brīvība un ikviens var piedalīties sabiedrības vadīšanā. Pilsoņu ekonomiskā brīvība nozīmē, ka varai un īpašumam jābūt šķirtiem. Lai pilsoniskā sabiedrība sekmīgi funkcionētu, jābūt neatkarībai no augstākstāvošām institūcijām. Pilsoniskā sabiedrībā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Tas viss nodrošina demokrātiski tiesiskas valsts pastāvēšanu. „Jo attīstītāka ir pilsoniskā sabiedrība, jo sekmīgāk tā regulē savu dzīvi un jo mazāk tai ir vajadzīga valsts.”
Īpaši pilsoniskās sabiedrības veidojumi ir politiskās partijas un kustības, kas ir starpposms starp valsti un pilsonisko sabiedrību. „Partijas var būt gan autoritāras, gan demokrātiskas, tās var iegūt varu gan revolūcijas, gan ar vēlēšanu ceļā, tās var veicināt gan labējās, gan kreisās, gan centriskās ideoloģijas.”
…
