Sūnu purvi ir sugām visnabadzīgākie, izdzīvot var tikai mazprasīgas augu sugas, kuras aug barības vielām nabadzīgāvidē.Sūnu purva augu sega bieži barojas tikai no nokrišņiem. Mitrā klimatā sāk augt un izplatīties lielos apmēros sfagni un visa purva virsma paceļas pār apkārtni. Purva centra daļa paceļas straujāk, jo sfagni te saņem visu nokrišņu ūdeni, bet gar purva malām ūdens straujāk aiztek. Tādēļ dažreiz sūnu purva virsa atgādina kupolu vai lēcu. Tā veidojas augstais purvs, ko sauc arī par sūnu purvu un par lietus purvu, jo tajā aug galvenokārt, kā jau minūju- sfagnu sūnas un tas ūdeni saņem tikai no atmosfēras nokrišņiem.
Augstajos jeb sūnu purvos sastopamie augi ir ļoti pieticīgi – tādi, kuriem ir minimālas prasības pēc minerālvielām. Šajos purvos augu lapām būs ciietas pilnīgas lapas, vai lapas bieži varēs pamanīt ka ir sarulējušās, tas ir tāpec, ka lai augs uzkrātu ilgāk sevī ūdeni, jo ūdeni nevar pietiekoši uzņemt zemās tº dēļ. Visbiežāk sastopamie augi un arī galvenie kūdras veidotāji augstajos purvos ir dažādu sugu sfagni. Kā sfagnu piemēru var minēt magelāna sfagnu.Tipiski sūnu purvu iemītnieki ir arī makstainā spilve, dzērvenes, purva šeihcērija un polijlapu andromeda, virši, apaļlapu rasene. Purva ieplakās un lāmās nereti ir atrodami arī zemo purvu iemītnieki grīšļi.
…
