Aristotelis "Nikomaha ētika" - par tikumību

sadaļa Prāta un rakstura tikumība
Šajā sadaļā Aristotelis stāsta par to, ka ir divu veidu tikumība: prāta un rakstura tikumība. Viņš uzsver, ka prāta tikumi visvairāk rodas un attīstās mācoties, - tie prasa pieredzi un laiku, bet rakstura tikumus veido paradumi un piebilst, ka neviens rakstura tikums cilvēkā neiedzimst no dabas. Tātad tikumi nerodas no dabas, taču tie nerodas arī pret dabu, jo daba mums devusi spēju iegūt tikumus un mēs varam tos pilnveidot vingrināšanas ceļā. Es pilnība piekritu šim izteicienam, jo nekās cilvēkā nerodas pats no sevis un visu, kas cilvēkā ir iekšā, ir jāattīsta. Tas attiecas ne tikai uz tikumiem, bet arī uz citām prasmēm. Tomēr ir arī tādi gadījumi, ka tā prasme nepiemīt cilvēkam un to iegūt ir gandrīz neiespējami. Ka piemēru var minēt muzikālo dzirdi un skaistu balsi. Tās ir vai nu dotas no bērnības, tad tās ir jāattīsta un jāpilnveido, vai nu tās nav dotas, un šajā gadījumā var tās vingrināt bezgalīgi ilgi, bet tās nepārtaps par muzikālo dzirdi un balsi.

sadaļa Tikumu pārmērība un nepietiekamība
Otrajā sadaļā Aristotelis runa par to, ka jebkurš tikums var būt iznicināts, ja tā ir par daudz vai par maz. Saprātīgu atturību un drosmi iznīcina gan pārmērība, gan nepietiekamība, bet mērenība tās saglabā. No sākuma man šī ideja šķita nesaprotama, bet izlasot piemēru ar fiziskiem vingrinājumiem un cilvēka veselību, viss tika izskaidrots.…