2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Dāvinājuma jēdziens Civillikumā un vēsturiskā attīstība | 5 |
| 2. | Dāvinājuma būtiskās sastāvdaļas | 7 |
| 2.1 | Priekšmets | 8 |
| 2.2 | Forma | 9 |
| 3. | Dāvinājuma dalībnieki | 11 |
| 4. | Dāvinājuma sekas | 14 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 18 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 19 |
Daudzi darījumi dzīvē uzskatāmi par devības aktiem, t.i., mantiska labuma vai vērtības piešķiršana bez atlīdzības. Pie tādiem pieder, piemēram, bezatlīdzības aizdevums, glabājuma pieņemšana. Tomēr sevišķa nozīme ir dāvinājumam - mantas piešķiršanai bez atlīdzības ar līgumu.
Pastāv vairākas iespējas, kā var rīkoties ar mantu un kā var mantu nodot jaunam īpašniekam. Katrs pats var izvēlēties sev vispieņemamāko variantu, bet, lai manta pārietu citas personas īpašumā bez atlīdzības, pastāv šādas iespējas: testaments, mantojuma līgums un dāvinājums.
Dāvinājums ir ļoti izplatīts mantas nodošanas veids, kas Civillikumā ir nodalīts atsevišķi no citiem līgumiem, kuros manta tiek nodota citas personas īpašumā. Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.
Dāvinājums ir darījums, kurš sagādā prieku dāvanas saņēmējam. Bet dažreiz ir arī tā ,ka pirmajā mirklī šķiet , ka dāvinājuma līgums ir jauks darījums, kas neprasa nekādu atbildību, bet tikai sagādā otram prieku, tad tas nereti ir maldīgi. …
