Ir grūti noteikt vēsturiskā laikmeta – viduslaiku – hronoloģiskos ietvarus. Jēdziens “viduslaiku filosofija” ir cieši saistīts ar jēdzienu “kristietiskā filosofija”, lai gan kristietiskā filosofija nebūt nebeidzas līdz ar viduslaikiem.
Lai arī viduslaiku pasaules skatījuma formu saknes meklējamas jau agrīnā kristietībā, par “viduslaiku filosofiju” kristietiskā doma top līdz ar jaunu – no antīkās sabiedrības atšķirīga – laikmeta veidošanos. Tā kā robežas ir ļoti nenoteiktas, nav nekāds brīnums, ka viduslaiku filozofijai nereti tiek pieskaitīts Aurēlijs Augustīns (354 – 430).Tāpat rodas grūtības, vērtējot domātājus, kuru dzīve saistīta ar divu kritisko laikmetu – viduslaiku un Renesanses – robežu. Lielākā daļa pētnieku atzīst, ka jēdzieni “viduslaiku kultūra” un “viduslaiku filosofija” attiecināmi uz noteiktu periodu kristietiskās kultūras attīstības vēsturē – 5. – 15. g. Tieši šajā periodā rodas un pastāv garīguma formas, kas šo laikmetu padara atšķirīgu gan no vēlīnās antīkās sabiedrības, gan arī no Renesanses un Jaunlaiku kultūras, kas nomaina viduslaikus.…
