Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 1.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 2.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 3.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 4.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 5.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 6.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 7.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 8.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 9.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 10.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 11.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 12.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 13.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 14.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 15.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 16.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 17.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 18.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 19.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 20.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 21.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 22.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 23.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 24.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 25.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 26.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 27.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 28.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 29.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 30.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 31.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 32.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 33.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 34.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 35.
  • Referāts 'Līgumtiesības Divupē', 36.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
I.  Tiesību avoti Senajā Divupē    5
II.  Līgumtiesību institūti Senajā Divupē    16
  Nobeigums. Secinājumi    32
  Izmantoto avotu saraksts    34
  Pielikums Nr. 1. Divupes karte    35
  Pielikums Nr. 2. Hetu impērijas karte    36
Darba fragmentsAizvērt

Dienvidu Divupe tiek apdzīvota kopš 4. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, un šumeru civilizācija tiek uzskatīta par vienu no vissenākajām civilizācijām uz Zemes. Senā Divupe atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kas sniedza to apdzīvojošām tautām plašas ekonomiskās darbības iespējas, Divupi šķērsoja tirdzniecības ceļi, pastāvēja attīstīti tirdznieciskie sakari ar citām ap Divupi esošajām valstīm, ciltīm un tautām, sekmējot sabiedrības tālāku attīstību. Jau kopš 4. gadu tūkst. beigām – 3. gadu tūkst. sākuma (pirms mūsu ēras) Divupē sāka veidoties pirmie valstiskie veidojumi – pilsētvalstis.

Sabiedrībai attīstoties un pārejot no naturālās saimniecības uz preču – naudas attiecībām, šo attiecību regulēšanai kļūst nepieciešama arī pilnīgāka civiltiesisko institūtu sistēma. Sākot jau kopš 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras saglabājušies rakstveida līgumi, kuri apliecina, ka Divupē pastāvējuši ne tikai primitīvākie līgumtiesību institūti (pirkums, aizdevums, noma), bet arī sabiedrības, ieķīlājuma, pilnvarojuma, adopcijas u.c. līgumu veidi.

Mūsdienās par vispilnīgāko seno civiltiesību sistēmu uzskata romiešu civiltiesības. Jāpiekrīt, ka romiešu tiesības savam laikam bija noslīpētas praktiski līdz pilnībai, un tām, atšķirībā no Seno Austrumu kazuālajām tiesību normām, piemita daudz lielāka abstrakcijas pakāpe, kas liecina par augsti attīstītu juridisko kultūru un tiesību zinātni. Tomēr jāņem vērā fakts, ka romiešu tiesības veidojās, mijiedarbojoties daudziem ārējiem faktoriem, starp kuriem, domājams, liela ietekme ir seno Tuvo Austrumu, tajā skaitā arī senās Divupes, tiesībām. Savukārt senākās, pirms Romas un polisu Grieķijas pastāvējušās seno Divupes valstisko veidojumu tiesības ietekmējošo ārējo faktoru skaits noteikti bija niecīgs, jo III gadu tūkstotī pirms mūsu ēras tās bija, izņemot Ēģipti, vienīgās civilizācijas Tuvajos Austrumos.…

Atlants