Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs

8. CITAS INSTITŪCIJAS PERSONAS TIESĪBU AIZSARDZĪBAI
1. Bāriņtiesas
Tās ir pašvaldības institūcijas – aizbildnības un aizgādnības iestādes. Rūpējas arī par rīcībnespējīgo personu tiesībām – pārsvarā par bērnu tiesībām ģimenē un garīgi slimiem.
Papildus skata arī mantojuma lietas, kurās nepaliek neviens mantinieks.
Nav tiesa valsts tiesu sistēmas izpratnē.
Var virzīt jautājumus arī uz tiesu, piemēram, par vecāku tiesību atņemšanu vai atjaunošanu.
Bāriņtiesām ir zināmas notariālās funkcijas – ja kādā apdzīvotā vietā nav notāra, attiecībā uz šīs teritorijas iedzīvotājiem.
2. Tiesu izpildītāji
Amatpersonas, kuras izpilda mantiskus nolēmumus, ne kādus citus sodus. Ne tikai tiesas, bet arī šķīrējtiesas nolēmumus.
Cariskās Krievijas un Latvijas Republikas laikā tiesu izpildītāji darbojās pie tiesu iestādēm. 1993.gadā stājās spēkā kārtība, kurā tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas darbinieki. Pilnīgi jauns posms sākās 2002.gadā, kad tika pieņemts Tiesu izpildītāju likums, kurš noteica, ka tā ir brīvā juridiskā profesija – zvērināts tiesu izpildītājs.
Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija apvieno visus praktizējušos tiesu izpildītājus. Tās augstākā institūcija ir kopsapulce, kura:
1)ievēl institūcijas;
2)apstiprina iekšēja rakstura dokumentus;
3)nosaka maksājumus;
4)apstirpina reklāmas noteikumus;
Zvērinātu tiesu izpildītāju padome – lemj par lietu kārtošanu.
MK nosaka, cik tiesu izpildītāji vajadzīgi un viņu darbības teritoriju. Tieslietu ministrs ieceļ tiesu izpildītājus. Prasības: LR pilsonība, valodas prasme, 25 gadu vecums, jurista kvalifikācija, darba prakse. Jānokārto eksāmens, jānodod zvērests AT priekšsēdētājam, jāveic profesionālās darbības apdrošināšana.
Līdzīgi kā notāriem, arī tiesu izpildītājiem ir palīgi.
Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulē Civilprocesa likuma E daļa.
3. Valsts probācijas dienests
TM padotībā esoša iestāde. Tā pamatfunkcija ir rūpēties par resocializācijas procesu personām, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu. Tas ir pārņemts no Kanādas un Zviedrijas.
Darbojas gan ar tiem, kas jau izcietuši sodu, gan ar tiem, kas vēl nav nonākuši līdz soda izciešanai.
VPD organizē dažādas noziedznieku labošanas programmas.
Galvenā ideja ir samazināt cietumu daudzumu un nozīmi, un palielināt probācijas darbību.
4. Valsts drošības iestāžu vieta valsts mehānismā
Valsts drošības iestāžu pamatfunkcija ir informācijas iegūšana un analīze attiecībā uz valsts darbību.
1)Satversmes aizsardzības birojs – TM pakļautībā. Pamatā paredzēts informācijas analīzei. Ir arī operatīvās darbības subjekts – var slepeni iegūt informāciju.
…