Novērošana ir viena no visizplatītākajām pedagoģisko pētījumu metodēm. To plaši lieto pedagoģiskajā praksē. Tā palīdz pedagogam iepazīt savus audzēkņus tiešas uztveres ceļā dabiskos apstākļos. Bez novērošanas nevar iztikt neviens speciālists, lai kādā zinātnes jomā viņš darbotos. Novērošana ir universāls zinātnieka instruments. [ 1, 32]
Novērošanas metodi personības pētīšanā izmanto jau sen. Novērošana ir pētāmo parādību speciāli organizēta uztvere. Šī metode dod objektīvus rezultātus tikai tad, ja prot atlasīt būtisko, raksturīgāko, saskatīt vispārīgo un konkrēto.
Novērošana kā zinātniska pētīšanas metode atšķiras no parastās, ikdienišķās novērošanas ar savu mērķtiecību, plānveidību, kā arī novēroto faktu kvalitatīvo un kvantitatīvo apstrādi.
Atkarībā no pētīšanas uzdevuma var izdarīt vispārēju novērošanu vai atsevišķu rādītāju novērošanu. Novērošanai jāizvirza mērķis, piemēram, izpētīt viena konkrēta skolēna personības īpatnības un pēc dotās raksturojuma shēmas sastādīt sīku skolēnu psiholoģiski pedagoģisku raksturojumu, un jāsastāda plāns.…
