„Iesākumā vija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jņ 1:1) Visa iesākumā ir doma, kas kļūst par vārdu. Vārds spēj darīt brīnumainas lietas – gan palīdzēt kādam, gan kādu sāpināt.
Pasaulē ir neskaitāmi daudz valodu un dialektu. Ja padomājam, tad katram priekšmetam, katrai lietai, kas mums ir apkārt, dažādās valodās ir tik daudz nosaukumu. Kurš būs īstais? Valoda ir līdzeklis, kuru izmantojot, varam sazināties ar citiem cilvēkiem, tomēr tai ir diezgan šauras robežas, jo tā kalpo par savstarpējās komunicēšanās līdzekli tikai to cilvēku starpā, kas šo valodu saprot. Katrā ziņā mums vēl paliek valoda, ko saprot ikviens uz šīs pasaules – smaids, labestība un prieks.
Pasaulē ir tik daudz tautu un valodu. Mēs varam būt pateicīgi saviem priekštečiem, kuri spējuši saglabāt latviešu valodu visā tajā smagajā laikā, kuru latviešiem nācās pavadīt citu tautu apspiestībā. Manuprāt, latviešu valoda ir izkarojusi savu vietu zem Saules, savu vietu cilvēku sirdīs un prātos.…
