1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (Eiropas cilvēktiesību konvencijas ) sestā protokola 1. pantā ir noteikts: “Nāvessods tiks atcelts. Nevienam cilvēkam nedrīkst piespriest šo sodu vai to izpildīt”. Latvijas Republika šim protokolam ir pievienojusies, bet vēl nav to ratificējusi, kā arī atstājusi Latvijas Krimināllikumā nāvessodu kā ārkārtas soda veidu. Tādejādi Latvijas Saeima šobrīd nav gatava izšķirties par nāvessoda atcelšanu. Vai Saeimas lēmums būtu jāuzskata par Latvijas sabiedrības vēlmi? Nāvessoda pamatotība ir bijusi diskusiju objekts jau no seniem laikiem. Vairāki izcili domātāji ir izteikuši savu viedokli par šo jautājumu. Hobss ir teicis, ka nāvessods ir iebaidīšanas līdzeklis sabiedrības interesēs, bet to nevar uzskatīt par sodu. Savukārt Voltērs izteicies par šā soda veida ierobežošanu. Vienīgais gadījums, kad nāvessods būtu attaisnojams, viņaprāt, ir šāds- “ja nav citas iespējas izglābt dzīvību daudziem cilvēkiem, tad noziedznieks jāiznīcina kā traks suns”.…
