-
Konflikti un to risināšana
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Konfliktu veidi | 4 | |
| Konfliktu risināšana | 5 | |
| Reāls četru soļu metodes pielietojums | 6 | |
| Izmantotā literatūra | 7 |
Lai panāktu sekmīgu konflikta atrisinājumu, rūpīgi jāapsver un jāīsteno pārdomāta stratēģija. Paņēmienu uzvēli nosaka tas, cik asas un saspringtas ir radušās nesaskaņas. Lai atrisinātu konfliktu var vadīties pēc četru soļu metodes.
«Četru soļu» metode ir domāta vidējam konflikta līmenim — sadursmei. Šeit var būt klāt trešā persona, bet var arī nebūt. Viens no oponentiem pats var uzņemties iekšējā starpnieka lomu.
Pirmais solis. Vajag atrast laiku un iespēju aprunāties ar oponentu. Ja cilvēku starpā nav komunikācijas, nebūs ari konflikta risinājuma. Ir jārada apstākļi komunikācijai.
Otrais solis. Vajag atrast laiku un vietu, kur šī saruna varētu notikt. Šeit ir divi nosacījumi. Pirmais —jāatrod pietiekami daudz laika (vidēji nopietna konflikta gadījumā — ne mazāk par stundu). Otrais — jāizvēlas tāda vieta, kur neviens netraucēs (telefons, televizors, bērni, radi, apmeklētāji u. c).
Trešais solis. Pati saruna. Sarunā tās iniciatoram ir jāpilda divi uzdevumi. Pirmais—jāseko, lai netiktu pārkāpti divi pirmā soļa likumi. Otrais —jāatbalsta samierināšanās reakcijas. Nekādā gadījumā nedrīkst palaist tās garām. Ja sarunā piedalās trešā puse, tad tam seko starpnieks.
Ceturtais solis. Vienošanās panākšana. To sagatavo trešais solis. Laba vienošanās paredz trīs nosacījumus.…
Konfliktu veidi Konflikti ir dažādu veidu: Personu jeb iekšējie – pašā cilvēkā notiek pretēju vēlmju sadursme, piemēram, jums bija jāizdara kāds darbs, bet jūs aizgājāt uz basketbola spēli. Jūsu mīļā komanda zaudēja, un darbus jūs nepaveicāt. Starppersonu jeb ārējie – pretējas vēlmes, uzskati un mērķi ir atsevišķie cilvēkiem vai cilvēku grupām. Iekšējo konfliktu tipoloģiju visplašāk ir izstrādājis amerikāņu psihologs K. Levins. Viņš nosauc četrus šādus iekšējo konfliktu veidus. Aproach — aproach (tuvošanās — tuvošanās). Konflikts rodas, kad cilvēkam ir divi vienlīdz labi un vienlīdz vēlami mērķi. Klasisks piemērs šeit ir Buridana ēzelis, kas, stāvot starp divām siena kaudzēm, esot tomēr nomiris badā. Cilvēks lielākoties nav ēzelis un tāpēc atrisina šo konfliktu darbībā, parasti izvēloties to mērķi, kurš ir tuvāk. Aproach — avoidance (tuvošanās — novēršanas). Konflikts rodas tad, ja viens un tas pats mērķis cilvēkam ir gan vēlams un patīkams, gan nevēlams un nepatīkams. Pie šī veida konfliktiem pieder visi "saldie" grēki — smēķēšana, alkohols, gadījuma dzimumsakari. Cilvēks šo konfliktu atrisina, akcentējot vēlamo un patīkamo mērķa aspektu un izliekoties neredzam otru aspektu. Avoidance — avoidance (novēršanās — novēršanās). Konflikts rodas, kad cilvēkam ir divi vienlīdz "nepatīkami mērķi un viņam nākas izvēlēties starp diviem ļaunumiem mazāko". Šo konfliktu cilvēks parasti pārdzīvo, apstākļu spiests. Piemēram, viņam nākas izšķirties — iet uz obligātu apspriedi un "nīkt" garlaicībā vai neiet uz apspriedi, bet rīt saņemt no priekšnieka brāzienu. Konflikts tiek atrisināts, izvērtējot abus ļaunumus. DouMe aproach — avoidance (dubulta tuvošanās — novēršanās). Konflikts rodas, kad cilvēkam ir divi mērķi, kuri abi ir gan vēlami un patīkami, gan nevēlami un nepatīkami. Klasisks piemērs, ko sniedz pats K. Levins, ir resna cilvēka izvēle starp kūku, kas ir garšīga, bet trekna, un burkānu, kas nav trekns, bet nav arī garšīgs. Konflikts parasti tiek atrisināts spontāni. [2.]
