Tikmēr lidmašīna nolaižas. Latvija sameklē savu zilo Dzimtenes pasi un kopā ar citām valstīm nostājas pie robežsardzes kabīnes. Blakus vairākas valstis dodas pie tuvākajiem lodziņiem kārtot vīzas, lai varētu šķērsot robežu. Nē, man atkal misējas, esmu Latvija, es teču esmu Šengenas zonā, te visiem ir brīva būšana. Esmu Latvija un esmu iebraukusi Dzimtenē… Sajūta ir citādāka , kaut arī nevaru pateikt, kas tieši ir mainījies…Man šķiet, ka esmu atgriezusies pie savējiem, kaut arī visapkārt ,tāpat kā lidmašīna ,,Pasaules Miers’’, ir svešas valstis, svešas lapas. Vai tā ir zeme, gaiss, cilvēku valoda? Varbūt pasaulē kādam klājas slikti, bet es esmu šeit, tāpēc jūtos tā?! …
