Stāsta tēma runā par pirmo mīlestību un par gaidīšanu divus gadu desmitus. Atklājas jaunas meitenes un jaunekļa dzīve, jūtas un pārdzīvojumi. Galvenā varone Rasma cieši iemīlas Spodrī, kurš tikpat kvēli mīl viņu, taču šķērslis ir attālums, dažādas dzīves piespēlētās grūtības un nozīmīgākais pavērsiens, kas pārrauj ciešo saiti- radniecība. Visa pamatā ir aizliegta mīlestība, kas pāriet no vienas paaudzes uz otru. Sākotnēji tas vērojams Rasmas mātes un Sīmaņa starpā, vēlāk viņu bērnu- Rasmas un Spodra starpā. Rasmas un Spodra mīlas stāsta atrisinājums ir pēkšņs un nežēlīgs, un pēc skaistā sapņa nāk skaudra atmoda.
Problēmu autors noformulējis darbā ļoti skaidri un tieši, tā ir asinsradniecība. Tā nonāvēja divu jaunu cilvēku mīlestību, sagrāva tik ilgi veidoto. Vairākus gadus Rasma un Spodris būvēja savu mīlestības pasauli un vienā dienā viss tika iznīcināts. Acīmredzama kļūda no Rasmas mātes un Sīmaņa puses, kas zināja patiesību, taču slēpa to līdz pēdējam brīdim, tādējādi pastrādājot būtisku noziegumu pret sev tuvajiem cilvēkiem. Autors pierāda to, kādu postu rada meli, klusēšana, kādas ciešanas tie rada. Darbā sastopams vientulības motīvs, ko vairāk vai mazāk izjūt katrs no tēliem. Vientulība abpusēji Rasmas un Spodra starpā, tāpat Sīmaņa un Rasmas mātes starpā, neapšaubāmi arī Jāņa dzīvē.…
