Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 1.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 2.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 3.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 4.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 5.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 6.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 7.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 8.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 9.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 10.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 11.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 12.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 13.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 14.
  • Referāts 'Eiropas Savienības trīs pamatbrīvību raksturojums', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Brīva preču kustība    5
2.  Brīva personu kustība    7
3.  Pakalpojumu sniegšanas brīvība    12
4.  Nobeigums    14
5.  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Vārds Eiropa ir radies no grieķu valodas. Ar šo vārdu antīkajos laikos apzīmēja Grieķijas sauszemes daļu, turklāt jēdzienu saprata ne tikai ģeogrāfiski, bet arī saistīja arī ar idejisku saturu. Romas impērijas laikā jēdzienā Eiropa iekļāva visu Vidusjūras reģionu, un pēc impērijas sabrukuma par Eiropu sauca arī zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Eiropas teritoriju apvienošanu vienā valstī pirmais panāca Ķeizars Kārlis Lielais. Kārļa impērija aptvēra tos pašus reģionus, ko Eiropas Kopiena to dibināšanas laikā, iekļaujot sešas dibinātājvalstis: Franciju, Vāciju, Itāliju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Kristīgi vienotās Eiropas ideja tika realizēta Vācu Svētās Romas impērijā, kurā ietilpa virkne valstu. Tā formāli pastāvēja līdz 1806.gadam.
Turpmākos gadsimtos Eiropas ideja dzīvoja, galvenokārt un to loloja zinātnieki, Ruso, Kants, abats Sentpjērs, Bentams un daudzi citi. Kants savā darbā „Uz mūžīgo mieru”1795.gadā piedāvāja Eiropas valstu apvienošanos. Tomēr praksē šīm idejām nekādas būtiskas ietekmes nebija.
Līdz brīdim, kad Eiropas ideāls kļuva par politisku jēdzienu un Eiropas Kopienas dalībvalstu ilgtermiņa mērķi, tas nodarbināja tikai filozofu un sapņotāju prātus.1 „Pienāks diena, kad visas kontinenta tautas, nezaudējot savas īpašās iezīmes un brīnišķīgo individualitāti, apvienosies augstāka līmeņa vienotībā un izveidos Eiropas tautu brālību. Pienāks diena, kad nebūs kara un iespējama būs vienīgi ideju cīņa. Pienāks diena, kad lodes un bumbas aizstās vēlētāju balsis”. Šos pravietiskos vārdus 1849.gadā teica Viktors Igo. Bija vajadzīgi vairāk nekā simts gadi, lai šie utopiskie pravietojumi kļūtu īstenība.
Pēc Napoleona sakāves Vīnes kongresā 1815.gadā mainījās Eiropas valstu robežas. Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Anglija, Francija, Austrija, Prūsija un Krievija, tika apvienotas Svētajā Aliansē. Pateicoties tam, būtiski samazinājās karu skaits Eiropā.
19.gadsimtā tika nodibinātas vairākas starptautiskas organizācijas, piemēram, Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (1865.gads), Pasaules Pasta apvienība (1874.gads).Tā sākās valstu sadarbība daudzās jomās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants