Grīņu dabas rezervāts

20. gadsimta trīsdesmitajos gados dabas pētnieki konstatēja, ka grīnī sastopamas retu augu sugas, tāpēc tā ir īpaša vieta Latvijā. Un rezervāta mērķis ir pasargāt dabas bagātības. Mums, iedzīvotājiem, arī jācenšas palīdzēt saudzēt to. Rezervātu ir apdraudējuši vairāki ugunsgrēki. Ne daba, ne cilvēki nav šo vietu saudzējusi. Cilvēks gribējis uzkundzēties dabai, bet daba neparko nav padevusies cilvēku vēlmei piemērot

Grīņu rezervāta teritorija un tās vēsture

Gŗīņu rezervāts atrodas Piejūras zemienē, Liepājas rajona ziemeļu daļā, Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi.Kopējā teritorijas platība ir 1457 ha. No tiem Vides ministrijas īpašumā ir 1454,6 ha(1402,3 ha meža zemes un 52,3 ha ārpus meža zemes.Agrāk rezervāta teritorija aizņēma tikai 700 ha. Grīņu dabas rezervāts dibināts 1936. gadā. Pēc 1945. gada iekļauts 1. kategorijas mežos, bet 1957. gadā atjaunots rezervāta statuss. Kopš 1979. gada administratīvi pakļauts Slīteres rezervātam, tagad Slīteres nacionālajam parkam. Pašreizējo Grīņu dabas rezervāta statusu nosaka 2000. gada 16 martā pieņemtais Grīņu dabas rezervāta likums.
Grīņu rezervāts izveidots, lai aizsargātu grīni, kurā sastopama reta atlantiskā laika suga – grīņa sārtene. Rezervātā skrajas, mitras priežu un bērzu audzes mijas ar mitrām grīšļu un graudzāļu pļavām. Šāds veģetācijas tips raksturīgs jūras transgresijas teritorijai; Latvijā tādi ir tiaki dažās vietās Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Grīņu rezervāta teritorija ir kompakta, tā robežas iet pa meža stigām. Nodalītas 2 zonas: centrālā zona ar stingru aizsardzības režīmu (~ 20% ter.; dabas procesu norisē cilvēks neiejaucas) un regulējama režīma zona ( ~ 80% ter.; paredzēta zinātniskiem eksperimentiem).


Ģeoloģiskā uzbūve

Vairākums speciālistu uzskata, ka grīņi veidojušies specifisko vides faktoru ietekmē, kā arī cilvēka darbības rezultātā. Grīņos kopš seniem laikiem līsti līdumi, ierīkoti meliorācijas grāvji, ierīkoti tīrumi, pļavas un ganības, dedzināti meži un lauki, lai uzlabotu nabadzīgo augsni.
Cilvēks vairākkārt ir centies neauglīgo un spītīgo grīni pakļaut sev. Vērienīgākais mēģinājums apdzīvot Grīņus bija 20. gadsimta sākumā, kad šeit pārcēlās ap 100 ģimeņu no Latgales.…