Rūdolfa Blaumaņa novele „Purva bridējs” manuprāt iederas visos laikos. Tas arī pašlaik ir mūsdienīgs stāsts. Mūsdienu Kristīnes stāsts, domāju, neko daudz neatšķirtos. Šķiet katru dienu norisinās līdzīga izvēle starp pirmo mīlestību un cilvēku, ar kuru kopā būtu mierīga, nodrošināta dzīve. Vecāki protams vēlas savam bērnam laimi un vieglu un drošu dzīvi. „Es cerēšu un cerēšu, ka tu reiz tiksi par Akmentiņieni.” Šos vārdus teica māte Kristīnei.
Šķiet mūsdienās visi ir apdomīgāki, gudrāki un pieredzes bagātāki un zin, ko vēlas sasniegt dzīvē, bet vai tā tiešām ir, vai mēs vērtējam naudu augstāk par mīlestību? Atbildes dalītos, nav vienas atbildes uz šo jautājumu, katrs to atrastu pats reiz nonācis šādā situācijā. Mūsdienās atšķirība varētu būt tajā, ka vecākiem vairs nav tik lielas teikšanas pār mūsu dzīvi. Ļoti daudzi cilvēki mūsdienās cenšas arvien ātrāk atbrīvoties no vecāku ietekmes, nepadomājot, cik noderīga un reizēm pareiza tā ir. Lai arī vecāki var dažreiz neizprast mūs, viņi tomēr ir pieredzes bagātāki un visai bieži zin kā ir labāk, pat ja tajā brīdī nepavisam tā neliekas. …
