-
Lietišķā etiķete Itālijā
10. Biznesa kultūra
Ikdienas etiķete iestādē Itālijā iestāžu durvis paarsti ir slēgtas. Lai durvis atvērtu, vispirms jāpieklauvē, bet, atstājot telpas, durvis aiz sevis jāaizver. Itāliešu vīrieši pret sievietēm izturas ar sevišķu cieņu, taču ne tā, lai uzņēmējdarbībā viņas gūtu tikpat lielu atzinību un autoritāti kā vīrieši. Sievietēm parasti uztic zemāka līmeņa pārvaldes un administratīvos amatus. Visai reti Itālijā sievietes var ieraudzīt augstākajos biznesa un valdības posteņos.
Vadības stils
Ļoti būtisks aspekts ir konfidencialitāte un darba uzdevuma veikšana individuāli. Darbinieki dara to, ko viņiem uzdevuši priekšnieki. Tomēr plānu, metožu un ziņojumu sagatavošana var aizņemt daudz laika, prasīt rūpīgu darbu un lielas pūles.Augstākos titulus (piemēram – viceprezidents)
parasti piešķir visatbildīgākajiem cilvēkiem izpildinstitūcijās, tos nevar lietot tik pavirši kā Savienotajās Valstīs. Komplimentu izteikšana darbiniekiem un viņu publiska godināšana parasti nenotiek.
Priekšnieku un padoto attiecības
Pašlepnums un savas lomas apzināšanās itāliešiem vienmēr liek veikt biznesa darījumus ar katras organizācijas visvarīgākajām personām. Ignorēdami normas, jūs tikai sagādāsiet sev vairāk problēmu, pat ja jūsu nolūks ir novērst šķietamos šķēršļus. Tiek gaidīts, ka priekšnieki nodrošinās
vadību, izplatīs informāciju un pieņems lēmumus. No padotajiem gaida, ka viņi sniegs sīku informāciju un izpildīs priekšniecības lēmumus.
Sanāksmes un prezentācijas.
Kolēģu tikšanās laikā var notikt atklāta komunikācija un ideju saskaņošana. Sanāksmes ir forumi, kur apmainās ar informāciju un pieņem lēmumus. Tiek gaidīts, ka visi dalībnieki dos savu ieguldījumu. Bieži atskan jautājumi, runas un pat prezentācijas var tikt pārtrauktas. Jo tuvāk jums
atradīsies itāliešu kolēģi, jo labāk viņi reaģes uz jūsu priekšlikumu.…
1. Īss ievads Itālijas un itāliešu kultūrā. Itālija pirmo reizi faktiski tika apvienota nacionālā valstī 19.gs, taču vēl tagad valstī pastāv lieli kultūrapgabali ar atšķirīgu protokolu un etiķeti. Itālieši vispirms doma par savu lauku sētu, tad – pilsētu, pēc tam – apgabalu un tikai pašās beigās apzinās sevi kā itāliešus. Uz robežlīnijas starp ziemeļiem un dienvidiem atrodas Roma, kas daudzos aspektos ir abu kultūru kombinācija un dažkārt – kompromiss. Šeit manāma stipra ziemeļu un dienvidu kultūru ietekme, kas nosaka Romas iedzīvotāju izturēšanās veidu. Reģionu uz dienvidiem no Romas dēvē par Mecodžorno ( Mezzogiorno – dienas vidus), varbūt tāpēc, ka tajā ir labāk attīstīta lauksaimniecība nekā ziemeļos un klimats ir tuvs subtropiskajam. Mecodžorno reģiona zemnieki ķeras pie lauku darbiem agri no rīta un vēlu pēcpusdienā, dienas vidu atstājot maltītei un atpūtai (pusdienām un diendusai). Mecodžorno ļaudis uz ziemeļiem raugās kā uz svešu zemi, ko apdzīvo “vācieši un franči”, kas visu dienu strādā un neprot baudīt dzīvi. Ziemeļitālijas lietišķo darījumu centrs ir Milāna, bet Mecodžorno reģiona centrs dienvidos ir Neapole, savukārt Romā ir administratīvā galvaspilsēta, kas cenšas apvienot abus valsts reģionus. Itālieši katru dienu nodzīvo pēc iespējas bezrūpīgāk; dzīves degpunktā atrodas ģimene, draugi, ēdiens un māksla.
PDF formāts.
