Koku sugu raksturojums

Valrieksts, Sarkankoks, Melnalksnis, Baltalksnis, Kļava, Liepa, Apse, Bumbiere, Lazda, Skābardis, Ābele, Ozols, Osis, Goba, Vīksna, Amūras korķa koks , Pīlādzis, Vītols, Ceriņš Valrieksts (Juglans*Walnut*walnubaum*Opex) Kodols iedzelteni pelēks, tumši brūnpelēks vai brūni pelēks. Mākslīgi žāvējot –tumši pelēks, nevienmērīgi iekrāsojies, ar tumšām joslām un plankumiem, kas veido neregulāras formas rakstu. Aplieva samērā plata, pelēkbrūngana, vāji norobežojas no kodola. (Koksnes izskats var būt atkarīgs no augšanas vietas.) Gadskārtas platas, viegli izlocītas, labi redzamas visos griezumos. Vēlīnā koksne iekrāsojusies nedaudz tumšāk nekā agrīnā. Trahejas izkliedētas, lielas, labi saskatāms visos griezumos, slēgtas (aiztillojušās) . Agrīnajā koksnē traheju nedaudz vairāk nekā vēlīnajā. Izvietojums neveido nekādu īpašu rakstu. Koksnes stari šauri, spīdīgi. Šķērsgriezumā redzami vāji, bet labāk saskatāmi radiālajā griezumā. Koksne ar augstvērtīgām dekoratīvajām īpašībām, skaistu tekstūru, kodola krāsojumu un koksnes spīdumu. Mēreni Smaga (blīvums pie 12% mitruma 590kg/m3), ar labiem stiprības rādītājiem, vidēji cieta, mēreni plastiska, diez gan grūti skaldāma, labi apstrādājama ar rokas instrumentiem un uz mašīnām. Apstrādē dod gludu virsmu. Labi līmējama, lieliski pulējama, lakojama. Žūst lēni, bet izžūst labi, mēreni rūk. Tilpuma rukuma koeficients 0,48. Vidēji trupes izturīga. Izmantojama mēbelēm un dekoratīvajam finierim, banku telpu apdarei, durvīm, mākslas priekšmetiem, virpotiem izstrādājumiem, greznu ieroču koka detaļām, dārgām lādītēm, kajīšu un teātru telpu apdarei. Īpaši skaistu koksni iegūst no stumbra resgaļa daļā sastopamajiem puniem.