Nezinītis: Man taču arī iznāk skaisti.
Muzikants: Nepavisam nav skaisti. Tev, kā es klausos, nemaz nav dāvanu mūzikā.
Nezinītis: Tev pašam nav dāvanu! Tu vienkārši tā runā aiz skaudības. Tev gribas, lai tevi vienu pašu klausās un slavē.
Muzikants: Nekā tamlīdzīga. Lai tevi slavētu, vajag kārtīgi iemācīties spēlēt. Tas pats ir arī ar dziedāšanu. Un es vienmēr slavēju visus tos, kuri to dara labi, kā, piemēram, šīs mazās knīpas – Samanta un Anete. (dziesmas laikā aiziet)
• Dziesma
Nezinītis: Manu mūziku nesaprot. Nav vēl izauguši līdz manai mūzikai. Kad izaugs, paši lūgsies, bet būs par vēlu. Es vairs nespēlēšu.
Nezinītis: (bubina zem deguna) Jāmācās, jāmācās. Visi to tik vien zina teikt.
Hm! Bet varbūt tiešām pārsteigt visus un sākt iet skolā? (jautā pirmklasniekiem) Jūs arī domājat, ka vajag mācīties? Ņemsiet mani savā klasē? Tagad būtu labi, ka mēs visi varētu iepazīties ( apsēžas pie viņiem).
…
