Andreja Upīša novele ‘’Rožu slepkava’’ izdota 1967. gadā , laiks vēl ir tāds, kad ir kalpi un kungi. Bagātniekiem pakalpo un izpatīk kalpi. Novelē stāstīts par dzīvi grāfa Ezterhazi pilī. Galvenais varonis ir Franks Aršaliks, kurš nodarbojās ar rožu audzēšanu un uzturēšanu. Novele atšķiras ar to, ka galvenais varonis nav pils kungs vai augsta perosna, bet viņš ir kalps; tiek parādīts kalpotāja skatupunkts. Franks Aršaliks savu darbu velta grāfienei Frančeskai, bet grāfiene to nenovērtē – tādējādi rodas noveles lielākā problēma- tiek noraidītas Franka Aršalika mīlas jūtas. Grāfiene Aršaliku pazemo un liek justies kā niecībai. Bet Aršalikam rozes,ko viņš uzturēja un kopa tikai grāfienes Frančeskas dēļ, bija visa viņa dzīve : ‘’Aiz viegli rozā, magoņu sārtenā plankuma piepeši izplaukst smagais, zeltaini dzeltenais. Te ir pretmeti, kas it kā noslēpumaini ienaidnieki drūmi vēro viens otru. Un tādi, kas cīnās mīlas tīksmē, viens otru aicinādami un viens otra kautrēdamies...’’
J. Jaunsudrabiņa stāsts ‘’Vēja ziedi’’ publicēts 1907. gadā. Pats interesantākais ir tas, ka autors stāstu rakstījis no sievietes skatupunkta, tāpēc ir jāapbrīno Jaunsudrabiņā iejušanās spējas. Galvenie varoņi stāstā ir Rasma un Spodris, kuri viens otrā iemīlas. Viss liekas ideāli līdz stāsta beigām, kad Jaunsudrabiņš izdomājis interesantāko notikumu – to, ka abi mīlētāji uzzina, ka viņi ir brālis un māsa. Attēlotais laikmets ir 19.gadsimts, jo aktuāla ir saimniecības un strādāšanas tēma. Stāsta problēma ir tas, ka Rasma saslimst un nevar satikt Spodri, kurā viņa ir iemīlējusies. Vēl Rasmas mātei un Spodra tēvam ir problēma, ka viņu bērni satiekas.
…
