Šis fragments par sākotnējo masu parādību - bailes pārvarēšanu no pieskāriena. „Vairāk par visu cilvēkam bail saskarties ar nezināmo. Kaut ko tverot, gribas to redzēt, gribas to zināt vai vismaz atpazīt. Cilvēks vienmēr izvairās no svešā. Negaidīts pieskāriens naktī vai vispār tumsā izbailes var padarīt paniskas.” Cilvēks baidās un izvairās no svešinieka pieskāriena, mēģina turēties zināmā attālumā no viņiem (sociālie attālumi, statusa sistēmas ir viena no šāda attāluma formām). Masā bailes no pieskārieniem tiek noņemtas, un visas distances tiek novērstas, ko cilvēki ap sevi nosprauž un kas rodas no šīm bailēm. „Vienīgi masa var atbrīvot cilvēku no šīm saskaršanās bailēm.” Masa ir vienīgā situācija, kurā šīs bailes apvēršas savā pretstatā. Notiek psiholoģiska atbrīvošana. Masā viens cilvēks ir vienāds ar otru. „Ikviens, kurš spiežas virsū, līdzinās mums, un viņu mēs sajūtam kā paši sevi. Pēkšņi viss notiek it kā vienā ķermenī.” Masa dzīvo savu īpašo dzīvi kā neatņemama būtne, kurai ir sava izcelsme, esamība un sabrukšanas likumi.…
