Seno grieķu pieredze un pasaules uzskats pamazām, bet nenovēršami nonāca konfliktā ar tā lika pasaules izcelšanās un attīstības reliģiski mitoloģisko skaidrojumu. Jaunā domāšana lēni, tomēr neatlaidīgi spēra savus pirmos soļus. Jaunās filozofijas idejas vispirms radās ekonomiski un sociāli visattīstītākajā Grieķijas novadā .
Klasiskajā laikmetā Grieķijā izveidojās jauni filozofijas virzieni un skolas. Filozofu izpētes objekts nebija vairs tikai daba, kosmoss, filozofi arvien vairāk pievērsās cilvēkam kā personībai un sabiedrības loceklim. 5.gs.p.m.ē. radās jauns domāšanas un darbības strāvojums-sofistika (filozofijas virziens Grieķija’5.gs.p.m.ē.; arī māka asprātīgi vadīt diskusijas, izmantojot dažādus veiklus un viltīgus paņēmienus).…
