Neatņemama kultūras dzīves sastāvdaļa ir sports, kas atkarībā no valsts lieluma, dislokācijas vietas, dabas untumiem, laika apstākļiem un materiālās situācijas ir vairāk vai mazāk attīstīts ikvienā valstī. Ja katrs piektais valsts iedzīvotājs sevi var nosaukt par profesionālu sportistu vai amatieri, tad no pārējiem četriem vismaz trīs sekos līdzi sporta pārraidēm un valsts sporta dzīvei. Tas ir entuziasms, patriotisms, un aizrautība, kas liek miljoniem sēdēt pie televizoriem un ar aizrautību skatīties, kā sportisti mērās saviem spēkiem un veiksmes labvēlību, un, protams, arī dažādi vēsturiskie aspekti un kaimiņvalstu konkurence. Lai arī ziemeļos lokalizētajām valstīm ļoti populāri ir ārējie ziemas sporta veidi – slēpošana, ziemeļu divcīņa, biatlons, bobslejs, kamaniņu sports u.c., nemazāk uzmanības tiek veltīts hokejam, daiļslidošanai, kērlingam, kuri notiek hallēs. Savā esejā, autore varētu apskatīt dažādas versijas un apkopot savas domas par to kāpēc Somijā nav ļoti labu biatlonistu, kāpēc nav bobsleja ekipāžu, skeletonistu un kamaniņbraucēju, bet tomēr autore savu personīgo simpātiju un iepriekšējās, sporta žurnālistes darba pieredzes dēļ ir izvēlējusies pievērsties un papētīt Somijas hokeja vēsturi un tā attīstību, un kā Somija izskatās uz citu hokeja lielvalstu fona.…
