XI – XIX gadsimts
Valmiera pastāvējusi jau XI.gs. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Valmiera atradās pie lielā tirdzniecības ceļa , kas gājis no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu un Tērbatu - Novgorodu. XII. gs. beigās sākās feodāļu iebrukums Latvijā. XIII. gs. sākumā arvien vairāk nostiprinājās Ziemeļlatvijā. 1212. gadā Rīgas bīskaps Alberts iecēla par novada fogtu (soģi) savu radinieku krievu kņazu Volodimiru Mstislaviču. No Volodimira Mstislaviča vārda Valmiera, domājams, ieguvusi nosaukumu.
XIII gadsimta beigās tagadējās Valmieras vietā uzcelta pils ar cietoksni un baznīca, bet jau 1323. gadā tā pirmoreiz minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu jeb Rīgas tiesībām.
Savu ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedza XIV un XV. gadsimtā un, kā jau ievērojams tirdzniecības centrs, iekļāvās Hanzas savienībā. Valmieru, tās izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (tā atradās pašā Livonijas centrā) bieži izlietoja landtāgu un pilsētu dienu sapulcēm.…
