Grāmata „Tā runāja Zaratustra” nav domāta lielajai lasītāju publikai, bet tikai izredzētiem, „stiprām dvēselēm”, kā Nīče saka; tikai tādiem kas paši māk spriest; kas to ko lasa, spēj pārbaudīt un sijāt; kas rakstnieka izteiktās domas spēj laist caur savu kritikas sietu. Nepārbaudītu lasītāju tas var tikai samulsināt, novest no ceļa.
Lai lasot grāmatu varētu viņu kaut daļēji izprast jāiepazīst Nīči kā filozofu, kā rakstnieku, kā cilvēku. Jāiejūtas viņa dzīves apstākļos, apkārtējā vidē, veselības stāvoklī, ciešanās un vientulībā.
Fridrihs Nīče dzimis 1844. gadā 15. oktobrī Saksijā, Rēkenas draudzē netālu no Litcenas pilsētas mācītāja ģimenē. Viņa vecāki un to priekšteči bija cieši saistīti ar garīdzniecības kārtu, tie visi bija īsteni kristīgi cilvēki. Savu skolas izglītību Nīče ieguva vecajā klasiskajā Pfortas vidusskolā, kura tolaik skaitījās priekšzīmīga mācību iestāde. Jau desmit gadu vecumā Nīče rakstīja dzejoļus un mazus tēlainus apcerējumus. Viņš ar sevišķu cītību pievēršas klasicismam, sevišķi grieķu valodas filozofijas, vēstures un literatūras studijām. Deviņpadsmit gadu vecumā, beidzot Pfortas vidusskolu viņš ir pārliecināts, ka „ja es ķeršos pie kaut kādas lietas izpētīšanas, tad izpētīšu to līdz pašam pamatam. Man ir tik daudz tieksmju un vēlēšanos... ” Zīmīgi ir arī tas, ka šajā laikā viņa ticība Dievam ir nesatricināma. …
