Reiz dzīvoja kāds latviešu zemnieks, kuram bija zeme, māja un pat slava vietējā apkārtnē. Viņš dzīvoja sev tīkamu dzīvi. Šis zemnieks – Kalamecs bija glīts, sabiedrisks un pieklājīgs puisis. Viņš šo slavu iemantoja arī no neparastā vārda. Kad Kalmecam bija 3 gadi, tad kādu dienu viņa vecāki pazuda bez vēsts. Kalamecs nespēja pārdzīvot šo zaudējumu. Bet zēna audzināšanu uzņēmās viņa vectēvs – Markūzs. Markūzs bija ļoti gudrs cilvēks, viņš zināja vairākas valodas, arī pat tādas, kas likās tik noslēpumainas, ka pat vectēvs neuzdrošinājās runāt par šo valodu. …
