Populācija ir vienas sugas indivīdu kopa, kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju, kur vairojas un ir norobežota no citām tās pašas sugas indivīdu kopām. Bioloģiskā sugā parasti ir daudz populāciju. Šo terminu 1903.g. ieviesa dāņu ģenētiķis Vilhelms Johansens. Ģeogrāfiska robeža starp populācijām ir grūti nosakāma, jo tā nemitīgi mainās. Ģeogrāfiski norobežota sugas populāciju grupa veido pasugu. Populācijas ģenētiskā sastāva, komponentu skaita un struktūras dinamiku, vielmaiņas un enerģijas maiņas pārmaiņas, mijiedarbību ar apkārtējo vidi pētī populāciju ģenētika, populāciju ekoloģija un bioģeocenoloģija. Populācijā nemitīgi noris mikroevolūcija, kas ir evolūcijas pamats. Populācijas indivīdu skaita dinamikas pētījumiem ir praktiska nozīme derīgu organismu izmantošanā, aizsardzībā un kaitīgu dzīvnieku un augu apkarošanā. Savvaļas sugu populāciju genofonda pētījumi nepieciešami introdukcijas un selekcionēšanas darbā. Laboratorijās ir izveidotas mākslīgas dzīvo organismu populācijas (baltās peles, augļmušiņas, baktērijas). Latvijā pētītas dažādu zīdītāju (peļveidīgo grauzēju, pārnadžu), putnu (pīļu, kaiju), zivju, kukaiņu un augu populācijas.…
